Vilka zobs

Alfrēds Dziļums
Vilka zobs
romāns
"Bet aizticis viņu neesmu, velna milti, viņa pati ielēca ezerā un nogrima tik ātri, ka es vairs nepaspēju viņu saķert aiz matiem. Vai tiešām man pašam.yajādzēja lēkt velnam tieši rīklē?..
Viņa bija ieķērusies tevī kā dulla, bet tu tikai runāp par zirgiem un aršanu, par sēšanu un pļaušanu.
Nu tu gribētu to ezeru izdzert sausu un atrast viņas līķi, bet tas beigts un pagalam, purva velns to ierāva ellē, glabā nu viņas galvas lakatiņu paņdārgu piemiņu…"
"Bet Minna nebija dusmīga, viņa tikai plūkāja puiša ausis. Vai tiesa, tu esot cēlies no velna?" ■Tā viņi saka," puisis atzinās. Tevi saukā par vilka zobu…" * "Jā, kost es protu…" "Man laikam lūpas būs zilas, tu vilks!" "Un rītā to ieraudzīs tēvs…' "Tā nav viņa darīšana!"
Minna meklēja pieklājīgus vārdus, tāda viņas mute bija svētdienās, tāda darbdienās."
Alfreds dziļums
RAKSTI
Desmitais sējums
Šī grāmata izdota ar autora mantinieku laipnu atļauju
Mākslinieks KASPARS REKMANIS
© Irma Dziļuma, 2002
© Kaspars Rekmanis, mākslinieciskā izveide, 2002 © Apgāds "Daugava", izdevums, 2002